Nepatīkams pārsteigums: neesmu savā blogā iegriezies kādus teju divus gadus! Tur neko nevar padarīt, šķiet dzīve ir bijusi gana interesanta, lai par to nerakstītu (atruna ir sagatavota, he he (apzinos, ka vienkārši nebija īsti laika un iedvesmas)). Tātad šodien, 11. maijā 2013. gadā sēžu 320. istabiņā Zeļļu ielas 8 dienesta viesnīcā pēc koncerta Lielvārdē, kur TDA "Līgo" piedalījās Ulda Žagatas 85 gadu jubilejas koncertā, izdejojot trīs latviešu tautisko deju dižgara dejas (man iekrita dejot "Dzīvas acis, stipra šķiedra"). Atpakaļ ceļā mana deju biedre izteica frāzi, kas man, par ilgiem laikiem lika aizdomāties (un pusotrs griķu nefiltrētā aliņa). Proti, tu man asociējies ar to, ka daudz runā, kā pats tikko teici par nāriņām cilvēka evolūcijā, sākot ar filozofiju un fiziku. Tad nu tikko tapa garš raksts, kuru iedomājos ielikt arī savā dienasgrāmatā šeit. Pareizi jau ir, kad par mani saka - pirmais, ko par Tevi iedomājos: daudz runā! Tas visticamāk sākās viduss...