Sveiks sev pašam! Kā par brīnumu - nav nekas uzrakstīts jau 3 gadus (rupji rēķinot, redzēju, ka iepriekšējais ieraksts ir veikts 2016.gadā). Ir iedvesma un galvā daudz domas, mēle trinas un sitās pa digitālajiem čatiem, bet nav iespējas to uzlikt kaut kur uz baltā audekla/ papīra, lai iespējams saglabājas ilgāk nekā instastōriji (jā, tā mēs 2019.gadā runājam Latvijā) un varbūt vismaz sev reiz ļauj atskatīties uz sevi. Šis ieraksts būs par horkrustiem.. Un domāšanu, bet vairāk par atmiņām, kā tās tiek glabātas. Subjektīvi nesen izbaudīju kā varu atgūt savu atmiņu, tikt pie tām kā pie nepieejama mākoņservera, kas bijis liegts nez cik ilgi. Tas laikam ir vēl vienam rakstam (runa ir par personības bezceļiem un strupceļiem - depresiju, nomāktību, bezcerību un bezpalīdzību), jo runāt, štukot, pārdomāt un ļaut domām, idejām plūst un attīstīties man ir allaž paticis. Tātad, atmiņas ir kā.. matemātiska funkcija ( https://en.wikipedia.org/wiki/Bifurcation_diagram ), par kurām vēl aizva...