Pāriet uz galveno saturu

Psihonauts

Sveiks, mans apziņas mainīgais stāvoklis!

Šodien papētīju to, kādēļ pēc negulētas nakts garastāvoklis un pasaules redzējums izmainās un pats šķietami nesaproti, ka tas ir no noguruma un papildus slodzes, ka esi bijis nomodā. Šķietami loģiski, bet vai šādu rīcību spētu izanalizēt un pats sev izskaidrot. Jā, varu, bet skaļi ar to nedalīšos. Tur ir daudzi iemesli iemesti kopējā virā, bet īsi sakot pārdomas par to, no kurienes nāku, ko es daru un kurp dodos?

Pie reizes uzmetu aci tam, kur atrodas dzirdes uztveres kanāli, jo uzliekot kādu ausij tīkamāku gabalu teju šķita, ka sajūtu prātu aktivizējamies - nedaudz aiz deniņiem virs ausīm. Izrādās - tieši tur arī atrodas. Aizrāvos ar https://mayfieldclinic.com/pe-anatbrain.htm un vēl tagad plānoju papētīt vairāk https://www.brainfacts.org/ un https://thebrain.mcgill.ca/index.php Fascinējoši, bet kad uzliec Kölsch - Dogma https://ej.uz/KolschDogma tad rodas tā sensorā patīkamā stimulācija ausīs un tieši virs ausīm. Tās dēļ arī radušās daudzas sirdij tuvas mūzikas playlistes jeb dziesmu saraksti. Turpinot gammu par Kölsch - Dogma ir noteikti jāatsaucas uz brāli Renāru, kurš tās ik pa laikam ir parādījis, atskaņojis un mani arī pozitīvi uzrunā. Tādēļ arī radies, kas patiesi labs, par ko sava daļa lepnuma -  https://ej.uz/Tehnosamanis . Tur ievietotās dziesmas ļauj fokusēties darbam, kādai aktivitātei vai domāšanai. Iesaku izbaudīt! Ir arī DAUDZI citi dziesmu saraksti, kas pēc nosaukuma šķiet jau paskaidro, kas slēpjas zem tā un ko to atskaņojot saņemsi - atmiņas, emocijas, labsajūtu (pat pie smagākiem gabaliem).

Bet vairāk gan par to, par ko vēlējos rakstīt, jo šo izveidoju kā pārdomu/dienasgrāmatas, kas ir tā prozas daļa, kurai ik pa laikam pievēršos, tajā kaut kas vilina. Kaut kas no tā gaistošās miglas un mūzas lidojuma sajūtas. Tātad pašam izskatās un ir pārliecība, ka viena sirdslieta ir tā, ka esmu psihonauts jau kopš bērnības. https://en.wikipedia.org/wiki/Psychonautics Šāda veida apziņas meklējumi interesējuši un ar tiem esmu nodarbojies kopš bērnības. Ģimenes auto kustībā ar pieciem pasažieriem naktī uz šosejas, pārbrauciens Vidzeme-Latgale vai vice versa. Sēžu pie loga un pētu debesis, kamēr brāļi ko diskutē savā starpā vai ar vecākiem. Tikpat labi ir arī noguruši no dienas jau iesnaudušies. Tā mēs slīdam zem zvaigžņotas debess ik pa laikam pāršķeļot miglas vālus, skan fonā Pink Floyd - The Dark side of the moon. Emocionāls piedzīvojums/pārdzīvojums. Prāts cenšas piesaistīt asociācijas tam, ko dzird vārdos, balsī un tekstā, bet maza bērna prāts nespēj vēl aptvert angļu valodu un tādēļ tikai vēlāk savā mūžā izprotu, ko ietver tā piepildītā mūzikas (skaņas, teksti, refleksija, ko tā rosina). Vidusskolā, universitātē un arī tad, kad jaunākais brālis 2018.g.15.jūnijā atgādina par PF un tādēļ ieliku Facebook kā dienasgrāmatā ierakstu par Pink Floyd - Time un par ko tas galu galā vēsta.

Citi ceļojumi - atceros naktis, kad miegs nenāca, bet varēju tumsā skatīties, iztēloties visu ko, domāt par visu ko un risināt jautājumus un no jauna izdzīvot ikdienas notikumus - kā bērnībā, tā arī skolas gados un arī joprojām.

Tās ir meditatīvas prakses - dejot un mācīties dejot, sportot, spēlēties visādās izpausmēs, peldēt, darboties dārzā vai ar malkas sagatavošanu ziemai, dziļā fokusa darbības. Katram sava un tik teju netverama, bet ļoti patīkama, kas rada lielu patiku pēc tā piedzīvošanas un tajā pašā laikā ar laiku var arī uztrenēt to, kā pats piedalies tajā jeb vēl dzīvāk izjust to klātesamības/šeit un tagad sajūtu! Apzināta meditatīva prakse ar kādu virzību un mērķi tajā vai arī izjūtu, ka ir laiks tam pievērsties rada papildus personīgo gandarījumu par pavadīto laiku.

Fantastiska tā atmiņa - atliek vien to iekustināt/iesildīt un tik daudz ko var atsaukt atmiņā kā vizuālo, tā faktoloģiski un emocionāli.

P.S. Par atmiņas stimulēšanu un dažādām asociatīvām atmiņām - piemērs/uzslava brālim par jauna dziesmu saraksta izveidošanu, ir dažādas atmiņas sajūtas un emocijas: https://ej.uz/RenTopDanceTracks

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Visaugstākais mērķis, kuru sasniegt?

Noskatījos līdz galam vienu lielisku, amizantu, bet visnotaļ dziļdomīgu savā absurdumā, animācijas seriālu - Jojo Bizzare adventures. Šajā gadījumā - Stardust crusaders daļu. Sāku skatīties no paša sākuma kopā ar brāli Valdemāru, kurš man to ierādīja/ieteica. Tur viens no antagonistiem jeb galvenajiem ļaundariem un vispār jau galvenais ļaunuma iemiesojums ir Dio Brando. Labi, tas, ka viņa un citu personāžu vārdi (arī Dio ir klasisks rokmūziķis) ir nereti paņemti no populāru mūziķu vārdiem vai to grupu nosaukumiem ir amizanti, bet ne par to šoreiz. Īsumā, kas ir Dio Brando - bārenis, neviena nepieņemtais, kas pēkšņi iegūst sajūtu, ka viņam ir kāds mērķis, ko sasniegt. Tas viss sākas jau pirmajā sezonā, kur, mazs spoiler - viņš iegūst konkrētas spējas, kas viņam sniedz nemirstību. Arī ir daži citi personāži, kuriem šīs spējas piemīt. Bet tikai Dio ir aizdomājies tiktāl, ko nozīmē būt par cilvēku un viņa ierobežojumiem, kamēr pašam tādu vairs nav, līdz ar to jūtas vispārākais un to ar...

International day of awesomeness.

     Ja kādreiz Jums vaicā, kas ir "day of awesomeness", tad atbilde ir katram sava, bet būtībā vienkārša - diena, kad sevi noskaņot ar labāku skatienu uz pasauli. Ziniet, tas strādā! Awesomeness (mans latviskojums - lieliskums) ir lipīgs, jau no paša rīta izdevās nesteidzīgas brokastis un arīdzan paspēts uz transportu laikus - ķīmijas lekcijas arī bija klausāmas (un arī iesnausties varēja, prezentācija ir estudijās un izprintēta versija labi noder). Bet pa ceļam uz turieni kursabiedriem atgādināju, ka šodien ir tāda diena (un Čaka Norisa dzimšanas diena! Smieklīgi?! Jā, un ka vēl ;)) un tajā brīdī pamanīju sauli, kas spoži apspīdēja sākot ar Swedbankas saules buru un beidzot ar mums piektajā trolejbusā nelielā "korķī" uz Vanšu tilta. Skaists skats, un jautras sarunas ( jautrība un prieks ir divas atšķirīgas lietas, bet par tām citreiz ). Sazvanīju mammu pa ceļam uz laboratorijas darbiem Bioloģijas fakultātē aiz Latvijas Nacionālā teātra un viņa pārsteidza ar paziņo...

Ko cilvēki rada/nīcina un kā meklēt pašmotivāciju un jēgpilnumu, 1.daļa

Tev ir viegli iedomāties, ka Tu saproti kaut ko par dzīvi - ko, kur un kad darīt/nedarīt; par to, kas Tev ir skaidrs, noderīgs un vērtīgs. Kas tāds, ar ko vēlies dalīties ar citiem. Ieliec to dziesmā un katram ir sava izpratne vai vismaz izpratne par to, ko autors ielika dziesmā. Saraksti bloga ierakstu, grāmatu, ieliec Youtube video utt. Visu nevarēs viens cilvēks publicēt, tādēļ katrai tēmai ir savs autors un līdzautori utt. Tu radi ko tādu, kas sniedz Tev gandarījumu un piepildījumu (labākajā gadījumā) vai arī turpini meklēt un radīt tā paša iemesla dēļ (kas ir saistībā ar cilvēka bināro dziņu: radīt vai iznīcināt). Skumjākais tajā visā varētu būt tas, ka to visu radot un eksistējot netiek uzdots tas jautājums, kas var iedzīt depresijā, nihilismā, cinismā, jo saproti, cik tas ir nejēdzīgi, jo kāds cits to jau ir radījis pirms Tevis.  Iepriekšpieminētais jautājums un arī ieraksta tēma - kāda jēga un kas mani mudina rīkoties? Tādos brīžos tiek piemirsts, ka jēgpilnumu piešķir pats...