Pāriet uz galveno saturu

Visaugstākais mērķis, kuru sasniegt?

Noskatījos līdz galam vienu lielisku, amizantu, bet visnotaļ dziļdomīgu savā absurdumā, animācijas seriālu - Jojo Bizzare adventures. Šajā gadījumā - Stardust crusaders daļu. Sāku skatīties no paša sākuma kopā ar brāli Valdemāru, kurš man to ierādīja/ieteica.

Tur viens no antagonistiem jeb galvenajiem ļaundariem un vispār jau galvenais ļaunuma iemiesojums ir Dio Brando. Labi, tas, ka viņa un citu personāžu vārdi (arī Dio ir klasisks rokmūziķis) ir nereti paņemti no populāru mūziķu vārdiem vai to grupu nosaukumiem ir amizanti, bet ne par to šoreiz.

Īsumā, kas ir Dio Brando - bārenis, neviena nepieņemtais, kas pēkšņi iegūst sajūtu, ka viņam ir kāds mērķis, ko sasniegt. Tas viss sākas jau pirmajā sezonā, kur, mazs spoiler - viņš iegūst konkrētas spējas, kas viņam sniedz nemirstību. Arī ir daži citi personāži, kuriem šīs spējas piemīt. Bet tikai Dio ir aizdomājies tiktāl, ko nozīmē būt par cilvēku un viņa ierobežojumiem, kamēr pašam tādu vairs nav, līdz ar to jūtas vispārākais un to arī vēlas sasniegt un citiem parādīt.

Pie šīs trešās sezonas beigām Dio izteica monologu, kas dikti atbalsojas tajā, ar ko pats esmu saskāries, bet viņam to izdevās īsi salikt kopā. Tālāk citāts: "...for what purpose do humans live? They live to attain peace of mind by conquering their fears and anxieties. Seeking fame... controlling others... and acquiring wealth are methods by which they attain peace of mind. Some even choose to attain peace of mind through friendships or marriage. When humans express a willingness to help others or proclaim their actions to be in the name of love or peace... ...their true motive is really to attain peace of mind. Attaining peace of mind is the true goal of all mankind. So tell me, now that I have enlightened you, why do you still feel anxiety in serving me? This is the simplest path to attaining peace of mind. Doesn't the thought of challenging me, knowing that it may bring about your demise... ...give you anxiety?"

Uz to uzrunātais iekšējā dialogā apšauba savus nodomus: "No way... Am I really subconsciously submitting to him?"

Savukārti Dio turpina ar savām prāta spēlītēm, sakot: "You are a very powerful... I would hate to kill you. Will you sever your ties with ... and your friends, and come serve me for all of eternity? I promise it will bring you eternal peace of mind."

Uz to provocētais atsakās klausīt, jo ir izjutis patiesu un sirsnīgu draudzību ar tiem, kas ir devušies ceļojumā, kura mērķis ir uzveikt Dio. Un līdz ar to stāsts turpinās, kas šajā rakstā vairs nav svarīgi.

Dikti lika aizdomāties par to, ko esmu aizskāris savos eksistenciālajos meklējumos. Par iekšējo mieru, harmoniju u.tml. lietām runā jau gadu tūkstošiem, diemžēl ne visi to sasniedz, nav spējīgi, ir liegta iespēja u.c. dažādie faktori, kas to ietekmē.

Iemērkt pirksta galu mūžībā, kuras stabilitāte balstās uz pārmaiņām un justies laimīgs. (šim unikālajam izteikumam lūdzu palīdzību savai mīļajai mammai, kas palīdzēja vismaz šobrīd to noformulēt, lai iekļautu teju, atļautos teikt, kvintesences formu dzīvei). Tas ir tas, ko novēlu sev un citiem.

Laicīgās dzīves pārdomām/meditācijai piedāvāju šo (pilnais garums 1h un 1 min):
https://open.spotify.com/playlist/7CV8txmvKzZltojjEVRpz1?si=mwYE8inmRCyUDFIfb1QhcA

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

International day of awesomeness.

     Ja kādreiz Jums vaicā, kas ir "day of awesomeness", tad atbilde ir katram sava, bet būtībā vienkārša - diena, kad sevi noskaņot ar labāku skatienu uz pasauli. Ziniet, tas strādā! Awesomeness (mans latviskojums - lieliskums) ir lipīgs, jau no paša rīta izdevās nesteidzīgas brokastis un arīdzan paspēts uz transportu laikus - ķīmijas lekcijas arī bija klausāmas (un arī iesnausties varēja, prezentācija ir estudijās un izprintēta versija labi noder). Bet pa ceļam uz turieni kursabiedriem atgādināju, ka šodien ir tāda diena (un Čaka Norisa dzimšanas diena! Smieklīgi?! Jā, un ka vēl ;)) un tajā brīdī pamanīju sauli, kas spoži apspīdēja sākot ar Swedbankas saules buru un beidzot ar mums piektajā trolejbusā nelielā "korķī" uz Vanšu tilta. Skaists skats, un jautras sarunas ( jautrība un prieks ir divas atšķirīgas lietas, bet par tām citreiz ). Sazvanīju mammu pa ceļam uz laboratorijas darbiem Bioloģijas fakultātē aiz Latvijas Nacionālā teātra un viņa pārsteidza ar paziņo...

Ko cilvēki rada/nīcina un kā meklēt pašmotivāciju un jēgpilnumu, 1.daļa

Tev ir viegli iedomāties, ka Tu saproti kaut ko par dzīvi - ko, kur un kad darīt/nedarīt; par to, kas Tev ir skaidrs, noderīgs un vērtīgs. Kas tāds, ar ko vēlies dalīties ar citiem. Ieliec to dziesmā un katram ir sava izpratne vai vismaz izpratne par to, ko autors ielika dziesmā. Saraksti bloga ierakstu, grāmatu, ieliec Youtube video utt. Visu nevarēs viens cilvēks publicēt, tādēļ katrai tēmai ir savs autors un līdzautori utt. Tu radi ko tādu, kas sniedz Tev gandarījumu un piepildījumu (labākajā gadījumā) vai arī turpini meklēt un radīt tā paša iemesla dēļ (kas ir saistībā ar cilvēka bināro dziņu: radīt vai iznīcināt). Skumjākais tajā visā varētu būt tas, ka to visu radot un eksistējot netiek uzdots tas jautājums, kas var iedzīt depresijā, nihilismā, cinismā, jo saproti, cik tas ir nejēdzīgi, jo kāds cits to jau ir radījis pirms Tevis.  Iepriekšpieminētais jautājums un arī ieraksta tēma - kāda jēga un kas mani mudina rīkoties? Tādos brīžos tiek piemirsts, ka jēgpilnumu piešķir pats...