Pāriet uz galveno saturu

Mājās no sniegiem klātās Vidzemes + vēl šis un tas.

         Labvakar varētu teikt līdz kādam noteiktam brīdim, bet šī jau ir sanākusi tīri laba nakts - ir atradies laiks pakārtot to nelielo pasauli, kas ir apkārt, kā savā istabiņā (piešūta daža atirusi vīle, nopucētas kurpes, ieiets "ilgākā" dušā, redzēta filma (godīgi sakot, jau kādu mēnesi nebiju (pat datoriņā) neko labu apskatījies)), tā arī "Silmaļos".
         Mazliet par nedēļas nogali.
        Piektdienā norisinājās amizants pasākums FMF fakultātē - fizmatu retro balle disko stilā. Rezultātā: saģērbies ar blondu "mikrofonu" (afro, vienkārši sakot - bumbveidīgā frizūra ;) ); check; atpogājis kreklu līdz trešajai pogai un uzlocījis apkakli; check; ķēdītē iekārts vīrišķais simbols (uz ātru roku folija); check; melnas bikses ar melnām balles kurpēm; check; Pārvērtība izdevās dubultā, jo kursabiedram aizdevu tumšbrūno "mikrofonu" un izrādās šis līdzīgi saģērbies (abi izdzērām dažus alus pēcpusdienā, ballītē nekas %o). Piezīme: jāapskatās fizmati.lv foto sadaļa pēc brīža gan parādīsies daža laba bilde :D Pasākums nebija pārāk kupli apmeklēts, bet padejot disko stilā izdevās tīri jauki un arī karaoke telpā saņemties palīdzēja un tad laidām pat līdz row your boat, ketchup song; poker face, kā arī feel good inc., fix you, seven nation army, chasing cars, smoke on the water, kaudzīte ar latviešu dziesmām u.c. Kompānijā un arī solo (par sevi izteikšos - PAT!). Lieliska migla no rīta bija redzama - mmmm.. ap 7:00 galva uz spilvena un miegs līdz 9:30 - vēlme beidzot aizbraukt uz "Silmaļiem" (izrauties jau kādu mēnesi nebija izdevies, jo parasti "brīvā" bija tikai svētdiena). Izslēdzu modinātāju un labāk pagulēt.. . . 10:.. ! 10:06.. hmmm, biju domājis par vilcienu 10:42.. labi!  
Tepat pie mājas priekšas "Silmaļos"

        Ceļamies un veļamies - bez liekas steigas savu rīta rosmi (ūdens uz sejas un izskalota rīkle, un glāze ūdens; jau kādus vairākus gadus tā), somu plecos un iekāpu vilcienā 5 min līdz atiešanai. Patīkami pārsteigts, cik viegli ir uzņemt ātrumu skrienot un tā īsti nepagurt pēc īpaši negulētas nakts (+ dejošanas un atrašanās visbiežāk uz kājām). "Veiksmīga sakritība" - tētis ar Valdemāru brauc pretī ar mīļo pandu/lāsi = Renault un saplīst priekšējā kreisā atspere (kas apkārt amortizatoram palīdz noturēt visu smagumu), berzējas pret riepas iekšmalas sānu, bet tā ar vismazāko ātrumu ieripina Ieriķu benzīntankā, uz kuru jau biju atnācis no dzelzceļa stacijas. Turp un atpakaļ (otrs serviss ciet, bet pirmajam vēl jābūt vaļā), pa starpu manīju, ka atsperei atšķēlies gabaliņš, bet kā meistars (kurš pēkšņi bija atgriezies) skaidroja, ka tur jau viens paliels gabals ir atlūzis kādā citā reizē - veiksmīgi ir tas, ka braukt vēl var, tikai mazliet sasvēries uz vienu pusi. [papildinājums - līdz Daugavpilij tādā stāvoklī ir varējuši aizbraukt]. Nofleksēja (ar slīpripu) to gabalu, kas berzējās un tādā stāvoklī varējām normālā stāvoklī aizbraukt uz "Silmaļiem". Tur sniega vēl pietiekami, bet kūst tā ka traks un zeme arīdzan uzrūgusi. Tā un tā - Renārs vēlāk būs, Raitis vispār vēlu vakarā. Bet mēs ar tēti ņemam motorzāģi, stilīgo somu, kurā ir viss vajadzīgais darbam ar motorzāģi ilgākam laikam, kā arī Fiskara dzelzi, kas izveidots tā, ka palīdz vērst krītošo koku sev vēlamā virzienā un vieglāk pavelt baļķus. Nogāzām +/-120 gadīgu sausu egli - apmēram 35m garumā un jauki resna. (tāda sistēma mums ir - sausos, t.i., nokaltušos, t.i., bez skujām un lapām, kokus kā sanitāri nogāžam un savai malkai), sagarinājām 3 bluķīšu garuma baļķēnos, kā arī sakrāvām ērtā krautuvē. Ir liels gandarījums skatīties uz savākto vietu (zari pašizvēlētā krautuvē starp 2 kokiem), kā arī lieliskas ir atmiņas par citu vietu sakopšanu. Sauss koks ir daudzkārt vieglāks kā slapjš, bet masa ir vērā ņemama. Ak jā! Sanāca prieciņš, ko gaidījis biju ar zināmu nepacietību - viegli pakaltušu koku, apmēram manas  kājas augšstilba resnumā, kuram ērti ietrunējusi vieta pie saknes - nogāzu ar savām rokām. Darbs labi paveikts, nogurums patīkams, pusdienas pēc tam ļoti gardas. Sniegpulkstenīši jau izspraukušies cauri sniegam un uzplaukuši! Bilde jāpieliek! Katanai ir savs šarms, kad to spēlē 4 spēlētāji; "Silmaļos" miegs ilgst vairāk kā Rīgā :D. Svētdienai savi darbiņi, bet laiks skrien vēja spārniem un uz Rīgu atpakaļ!
          Rīt un parīt manās kurpēs iekāps divi skolēni, lai redzētu, kā ir fizmatos (pirmais būs Kārlis R., sarunājam jau pirms kāda laiciņa), tad nu uz priekšu - pretī jaunai dienai, pavasarim un jauniem iespaidiem!

Komentāri

  1. Izklausās pēc traki labām brīvdienām, kurās ir sadarīts, kas vērtīgs un pašam prieks, ka tā.

    AtbildētDzēst
  2. Par to šaubu vairs nav un bija tāda laba sajūta, ka teju kā dienasgrāmatas ierakstu gribētos iekļaut.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Visaugstākais mērķis, kuru sasniegt?

Noskatījos līdz galam vienu lielisku, amizantu, bet visnotaļ dziļdomīgu savā absurdumā, animācijas seriālu - Jojo Bizzare adventures. Šajā gadījumā - Stardust crusaders daļu. Sāku skatīties no paša sākuma kopā ar brāli Valdemāru, kurš man to ierādīja/ieteica. Tur viens no antagonistiem jeb galvenajiem ļaundariem un vispār jau galvenais ļaunuma iemiesojums ir Dio Brando. Labi, tas, ka viņa un citu personāžu vārdi (arī Dio ir klasisks rokmūziķis) ir nereti paņemti no populāru mūziķu vārdiem vai to grupu nosaukumiem ir amizanti, bet ne par to šoreiz. Īsumā, kas ir Dio Brando - bārenis, neviena nepieņemtais, kas pēkšņi iegūst sajūtu, ka viņam ir kāds mērķis, ko sasniegt. Tas viss sākas jau pirmajā sezonā, kur, mazs spoiler - viņš iegūst konkrētas spējas, kas viņam sniedz nemirstību. Arī ir daži citi personāži, kuriem šīs spējas piemīt. Bet tikai Dio ir aizdomājies tiktāl, ko nozīmē būt par cilvēku un viņa ierobežojumiem, kamēr pašam tādu vairs nav, līdz ar to jūtas vispārākais un to ar...

International day of awesomeness.

     Ja kādreiz Jums vaicā, kas ir "day of awesomeness", tad atbilde ir katram sava, bet būtībā vienkārša - diena, kad sevi noskaņot ar labāku skatienu uz pasauli. Ziniet, tas strādā! Awesomeness (mans latviskojums - lieliskums) ir lipīgs, jau no paša rīta izdevās nesteidzīgas brokastis un arīdzan paspēts uz transportu laikus - ķīmijas lekcijas arī bija klausāmas (un arī iesnausties varēja, prezentācija ir estudijās un izprintēta versija labi noder). Bet pa ceļam uz turieni kursabiedriem atgādināju, ka šodien ir tāda diena (un Čaka Norisa dzimšanas diena! Smieklīgi?! Jā, un ka vēl ;)) un tajā brīdī pamanīju sauli, kas spoži apspīdēja sākot ar Swedbankas saules buru un beidzot ar mums piektajā trolejbusā nelielā "korķī" uz Vanšu tilta. Skaists skats, un jautras sarunas ( jautrība un prieks ir divas atšķirīgas lietas, bet par tām citreiz ). Sazvanīju mammu pa ceļam uz laboratorijas darbiem Bioloģijas fakultātē aiz Latvijas Nacionālā teātra un viņa pārsteidza ar paziņo...

Ko cilvēki rada/nīcina un kā meklēt pašmotivāciju un jēgpilnumu, 1.daļa

Tev ir viegli iedomāties, ka Tu saproti kaut ko par dzīvi - ko, kur un kad darīt/nedarīt; par to, kas Tev ir skaidrs, noderīgs un vērtīgs. Kas tāds, ar ko vēlies dalīties ar citiem. Ieliec to dziesmā un katram ir sava izpratne vai vismaz izpratne par to, ko autors ielika dziesmā. Saraksti bloga ierakstu, grāmatu, ieliec Youtube video utt. Visu nevarēs viens cilvēks publicēt, tādēļ katrai tēmai ir savs autors un līdzautori utt. Tu radi ko tādu, kas sniedz Tev gandarījumu un piepildījumu (labākajā gadījumā) vai arī turpini meklēt un radīt tā paša iemesla dēļ (kas ir saistībā ar cilvēka bināro dziņu: radīt vai iznīcināt). Skumjākais tajā visā varētu būt tas, ka to visu radot un eksistējot netiek uzdots tas jautājums, kas var iedzīt depresijā, nihilismā, cinismā, jo saproti, cik tas ir nejēdzīgi, jo kāds cits to jau ir radījis pirms Tevis.  Iepriekšpieminētais jautājums un arī ieraksta tēma - kāda jēga un kas mani mudina rīkoties? Tādos brīžos tiek piemirsts, ka jēgpilnumu piešķir pats...