Ja kādreiz Jums vaicā, kas ir "day of awesomeness", tad atbilde ir katram sava, bet būtībā vienkārša - diena, kad sevi noskaņot ar labāku skatienu uz pasauli. Ziniet, tas strādā! Awesomeness (mans latviskojums - lieliskums) ir lipīgs, jau no paša rīta izdevās nesteidzīgas brokastis un arīdzan paspēts uz transportu laikus - ķīmijas lekcijas arī bija klausāmas (un arī iesnausties varēja, prezentācija ir estudijās un izprintēta versija labi noder). Bet pa ceļam uz turieni kursabiedriem atgādināju, ka šodien ir tāda diena (un Čaka Norisa dzimšanas diena! Smieklīgi?! Jā, un ka vēl ;)) un tajā brīdī pamanīju sauli, kas spoži apspīdēja sākot ar Swedbankas saules buru un beidzot ar mums piektajā trolejbusā nelielā "korķī" uz Vanšu tilta. Skaists skats, un jautras sarunas (jautrība un prieks ir divas atšķirīgas lietas, bet par tām citreiz). Sazvanīju mammu pa ceļam uz laboratorijas darbiem Bioloģijas fakultātē aiz Latvijas Nacionālā teātra un viņa pārsteidza ar paziņojumu, ka Dpilī (piez. Daugavpils) ir cīruļputenis, bet mums Rīgā atkusnis un izkārti karogi. Sasmīdināju viņu ar stāstu par to (piedodiet atkal), kas īsti ir šodien ir par dienu un citēju dažus Čaka Norisa jokus! Iegūts (fake - svina (II) jodīda kristalizēšanās etiķskābes šķīdumā) zelts arīdzan iepriecināja.
Pievakarē sajūta, ka esmu nedaudz apslimis (pie vainas šķiet mana neregulārā gulēšana, bet es to laboju, kad vien izdodas, par to nav ko uztraukties), BET uz mēģi (dejoju jau piekto gadu TDA "Līgo" un pirmo gadu pamatsastāvā, bet to arī var aprakstīt citā ierakstā) Mazajā Ģildē kā parasti devos. Dažas dejas, bet lielākoties sanāca pasēdēt malā (parasti ir 50/50). Tuvojās beigām un atkal uznāca mazliet štruntīgais "fīlings" un jau uzvilku kreklu un džemperi ar kapuci (hoodie), kā arī kedām šņores vaļā. Te pēkšņi mūs aicina visus džekus iekšā nostāda kā uz "Kad aizlido putni" (deja), bet ar paplašinātu versiju (t.i. pilnīgi visi džeki deju zālē). Uz vienu brīdi manīju - meitenes visas kā viena aizlaidušās no telpas. Tad pavērās durvis un.. Paga, paga, pagaidiet, Jums jau nav skaidrs, kas te notiek un kāpēc, heh. Tātad labi zināms, ka šogad 8.marts (citiem kā sieviešu diena) bija otrdienā, bet uz pirmdienas mēģi katra meitene saņēma skaistu tulpi un buču uz vaiga - skaists, romantisks žests. Tagad atpakaļ pie šī vakara - ..telpā viena pēc otras ienāk meitenes un katrai rokā ir pa Tērvetes alum un vēl uz visiem četras lielās Čili picas. Bez šaubām tikām apdāvināti ar aliņiem (jā, jā , arī bučas saņēmām, bez uztraukumiem ;) ) un picas arī tika pazudinātas (jā, arī meitenes aicinājām nelielajā mielastā (skaidrs, ka tas bija kā uz oglēm ūdens, bet mūs tik jauki var "uzpirkt", he he)). Vispār - tieši laikā (balstoties uz "ticējumu" - fiziskas aktivitātes iznīcina vīrusus labāk, jā arī kāda deva alkohola). Vēl pārgāju pāri Akmens tiltam kājām un tā līdz kojām, mūzika uz ausīm, prātā rosās doma par bloga izveidošanu - and thus begins my blog.
P.S. Skatos uz pulksteni (0:42) un lemju par labu miegam (pēc 20 minutēm). Patiešām jauka tāda "aprunāšanās pašam ar sevi", kas līdzīgs tam, ko dažreiz saka - pirms gulētiešanas iesakāms apdomāt dienā paveikto, miegs labāk nāk un arī atmiņa trenējas (bla bla blaaa - starp citu droši papildināms apraksts, ko vēl labu tas dod). Iespējams, es atgriezīšos pie blogošanas kādā brīvā brīdī, negalvoju, ka pirms gulētiešanas, bet savu godavārdu došu (un tos es dodu tad, ja pildīšu) - vēl apraksti būs. Arlabunakti, neizmērojamais interneta plašum un tas lieliskais (awesome) cilvēks, kas pieķēries šo gabalu izlasīt līdz galam!
Pievakarē sajūta, ka esmu nedaudz apslimis (pie vainas šķiet mana neregulārā gulēšana, bet es to laboju, kad vien izdodas, par to nav ko uztraukties), BET uz mēģi (dejoju jau piekto gadu TDA "Līgo" un pirmo gadu pamatsastāvā, bet to arī var aprakstīt citā ierakstā) Mazajā Ģildē kā parasti devos. Dažas dejas, bet lielākoties sanāca pasēdēt malā (parasti ir 50/50). Tuvojās beigām un atkal uznāca mazliet štruntīgais "fīlings" un jau uzvilku kreklu un džemperi ar kapuci (hoodie), kā arī kedām šņores vaļā. Te pēkšņi mūs aicina visus džekus iekšā nostāda kā uz "Kad aizlido putni" (deja), bet ar paplašinātu versiju (t.i. pilnīgi visi džeki deju zālē). Uz vienu brīdi manīju - meitenes visas kā viena aizlaidušās no telpas. Tad pavērās durvis un.. Paga, paga, pagaidiet, Jums jau nav skaidrs, kas te notiek un kāpēc, heh. Tātad labi zināms, ka šogad 8.marts (citiem kā sieviešu diena) bija otrdienā, bet uz pirmdienas mēģi katra meitene saņēma skaistu tulpi un buču uz vaiga - skaists, romantisks žests. Tagad atpakaļ pie šī vakara - ..telpā viena pēc otras ienāk meitenes un katrai rokā ir pa Tērvetes alum un vēl uz visiem četras lielās Čili picas. Bez šaubām tikām apdāvināti ar aliņiem (jā, jā , arī bučas saņēmām, bez uztraukumiem ;) ) un picas arī tika pazudinātas (jā, arī meitenes aicinājām nelielajā mielastā (skaidrs, ka tas bija kā uz oglēm ūdens, bet mūs tik jauki var "uzpirkt", he he)). Vispār - tieši laikā (balstoties uz "ticējumu" - fiziskas aktivitātes iznīcina vīrusus labāk, jā arī kāda deva alkohola). Vēl pārgāju pāri Akmens tiltam kājām un tā līdz kojām, mūzika uz ausīm, prātā rosās doma par bloga izveidošanu - and thus begins my blog.
P.S. Skatos uz pulksteni (0:42) un lemju par labu miegam (pēc 20 minutēm). Patiešām jauka tāda "aprunāšanās pašam ar sevi", kas līdzīgs tam, ko dažreiz saka - pirms gulētiešanas iesakāms apdomāt dienā paveikto, miegs labāk nāk un arī atmiņa trenējas (bla bla blaaa - starp citu droši papildināms apraksts, ko vēl labu tas dod). Iespējams, es atgriezīšos pie blogošanas kādā brīvā brīdī, negalvoju, ka pirms gulētiešanas, bet savu godavārdu došu (un tos es dodu tad, ja pildīšu) - vēl apraksti būs. Arlabunakti, neizmērojamais interneta plašum un tas lieliskais (awesome) cilvēks, kas pieķēries šo gabalu izlasīt līdz galam!
Komentāri
Ierakstīt komentāru