Vilhelms Šmids (Wilhelm Schmid) ir brīvais vācu filosofs, mūsdienu domātājs, kuru dēvē par romantiķi starp filosofiem. Viņa nelielie apcerējumi par dzīvi, pasauli (kā iekšējo, tā ārējo) ir lieliskas oāzes, kurās patverties no sevis paša. "Balansa māksla", "Laime" (tās izpausmes formas) ir grāmatas, kas man akurāt ir pa rokai. Tiesa, jau otrreiz pieķēros lasīt "Balansa mākslu".
10\ Jautrums. Tas, kurš smejas, labprāt tiek uzskatīts par "jautru", jo viņš taču ir tik acīmredzami priecīgs. Bet tas nav viens un tas pats. Priecīgums ir afekts, turpretī jautrums - garīga nostāja. Pretpols ir sērīgums un starp to un priecīgumu pastāv "simetriskā dzīve", kas raksturo jautrumu. Kā teica Dēmokrits jau 5.gadsimtā pr.Kr., cilvēkam jautrums rodas no "dzīves līdzsvarā". Tas ir balanss starp visdažādākajiem dzīves aspektiem, arī tā saukto pozitīvo un negatīvo. Diez vai to var sasniegt jebkurā mirklī. Jautrums nav tālu no melanholija, nav tai pretstats, neapšauba tas bezdibenīgo pieredzi, visā bezdibenīgumā paļaujas uz drošuma pieredzi.
Jautruma izpausmes forma ir ne tik daudz smiekli, bet gan smaids - gandrīz neuztverams, uztverama ir tikai nesamākusies seja, kas nu kļūst par jautruma izpausmi. Smaidot subjekts pierāda savu suverenitāti, ko diez vai iespējams saglabāt smejoties vai raudot. Smieklu pēkšņais uznākošais afekts šķietami patvaļīgi saplosa seju, turpretim smaidā subjekts pats ļoti niansēti regulē savu mīmisko izpausmi.
Tātad šodien - ja ne smiekli, tad vismaz nedaudz smaida. Tikai vingrinājuma labad, lai ievingrinātos jautrumā.
10\ Jautrums. Tas, kurš smejas, labprāt tiek uzskatīts par "jautru", jo viņš taču ir tik acīmredzami priecīgs. Bet tas nav viens un tas pats. Priecīgums ir afekts, turpretī jautrums - garīga nostāja. Pretpols ir sērīgums un starp to un priecīgumu pastāv "simetriskā dzīve", kas raksturo jautrumu. Kā teica Dēmokrits jau 5.gadsimtā pr.Kr., cilvēkam jautrums rodas no "dzīves līdzsvarā". Tas ir balanss starp visdažādākajiem dzīves aspektiem, arī tā saukto pozitīvo un negatīvo. Diez vai to var sasniegt jebkurā mirklī. Jautrums nav tālu no melanholija, nav tai pretstats, neapšauba tas bezdibenīgo pieredzi, visā bezdibenīgumā paļaujas uz drošuma pieredzi.
Jautruma izpausmes forma ir ne tik daudz smiekli, bet gan smaids - gandrīz neuztverams, uztverama ir tikai nesamākusies seja, kas nu kļūst par jautruma izpausmi. Smaidot subjekts pierāda savu suverenitāti, ko diez vai iespējams saglabāt smejoties vai raudot. Smieklu pēkšņais uznākošais afekts šķietami patvaļīgi saplosa seju, turpretim smaidā subjekts pats ļoti niansēti regulē savu mīmisko izpausmi.
Tātad šodien - ja ne smiekli, tad vismaz nedaudz smaida. Tikai vingrinājuma labad, lai ievingrinātos jautrumā.
Pārrakstīts no pirmā teksta, kas veikts
braucot uz Popi (Jūrmalas apvadceļā).
19.martā 2011.gadā 12:35
P.S. Popē notika koncerts, lai pateiktos vietējiem par silto uzņemšanu gada sākuma "Līgo" nometnē. Koncertā piedalījās pamats, jauniešu un bērnu studija. Rezultātā aptuveni stundas garumā dejotas ap 20 dejām, skatītāji aizkustināti līdz slapjām acīm, "manā kontā" 9 dejas. Tad iestājas tas ļoti patīkamais nogurums, gandarījums..
Komentāri
Ierakstīt komentāru